Landsknehta sašķeltā tērpa ekstravagance

Landsknehta 3/4 bruņu tērpa detaļa (piedurkne) Bruņu kalējs: Kolmans Helmšmits (Vācija, Augsburga; 1471–1532) Datējums: ap 1525.g. Materāli: tērauds, zeltījums Atrašanās vieta: Metropolitēna muzejs, Ņujorka [3.]

​
Ziemeļu renesanses modes laikmeta un Reformācijas stila īpatnību veidošanās apģērbā bija nesaraujami saistīta ar landsknehtu parādīšanos. Tas notika 15.gadsimta beigās, kad itāliešu ietekme mazinājās, un 16.gadsimta pirmajā pusē sāka dominēt vācu un šveiciešu mode. Tolaik tērpa ornamentēšana un aizraušanās ar šķēlumiem bija galvenās ziemeļu renesanses modes iezīmes. 

Iešķelto tērpu modi ieviesuši Šveices un Vāczemes landsknehti. Viņi bija algotņi, kurus varēja savervēt un nopirkt dažādu zemju armijas. Viņi nekaroja pārliecības vai savas dzimtenes dēļ, bet gan par samaksu, tāpēc izpelnījās nedisciplinētu mežoņu slavu. Tomēr landsknehtu savādā tērpa izplatība, krāsainības un ekstravagances iezīmes, kas viņus padarīja par pirmajiem kareivjiem-švītiem, radīja daudz ticamu un neticamu nostāstu.

Landsknehta 3/4 bruņu tērpa mugurpuse Bruņu kalējs: Kolmans Helmšmits (Vācija, Augsburga; 1471–1532) Datējums: ap 1525.g. Materāli: tērauds, zeltījums Atrašanās vieta: Metropolitēna muzejs, Ņujorka [3.]

Grandsonas kauja

16.gadsimta šķēlumu modes izplatības un attīstības sākumus piemin senās hronikās... Aprakstot Šveices algotņu uzvaru Grandsonas kaujā (1476) pār Kārli Drošo, Burgundijas hercogu, tiek pieminēti jaunās modes dzimšanas apstākļi. Bagātīgais dārgu, krāsainu zīda un citu audumu laupījums nokļuva noskrandušo uzvarētāju rokās, kuri to sagrieza strēmelēs un izmantoja par ielāpiem savām skrandām. [1.]

Šveices karaspēka izdarības drīz vien atdarināja Vācijas algotņi, un ar viņu starpniecību šī mode izplatījās arī Francijas galmā, ko, iespējams, pat ieviesa Gīzu dzimtas pārstāvji. [1.]

Tā kā neviens vēl nebija redzējis tik ļoti iešķeltus un košus tērpus, tad landsknehti spēja lieliski izcelties. Viņi vieni no pirmajiem radīja jaunās modes būtību, kas 16.gadsimta sākumu iezīmēja ar tērpu iešķelšanu visur kur vien ienāca prātā. Iešķelti tika pat apavi un milzīgās landsknehtu beretes. Iešķēla pat cimdus, tā - lai gredzenu akmeņi varētu kļūt pamanāmi. 

Tā tapa gleznieciskas fantāzijas piesātināti un neierasti krāsaini tērpi, kurus landsknehti vēl rotāja ar putnu spalvām, vizuļiem un grabuļiem. 

Par attēlu galerijā redzamo bruņu tērpu lasiet arī šeit

Divkrāsainās bikses un citas savādi rotātas tērpa detaļas

Tā nu 16.gadsimtā visu Eiropu bija pārņēmusi iešķelto tērpu mode. Tērpa radīšanas procesā izmantoja divu veidu audumus. Stingrākie, blīvākie audumi tika izmantoti virskārtai, kas piešķīra ziemeļu renesanses tērpam silueta izteiksmību, bet kontrastējošās krāsas zīds tika atvēlēts apakškārtai, kura bija redzama cauri šķēlumiem tērpa virskārtā. [1.]

Landsknehtu radītās bikses ieguva nosaukumu plundras. Angļu valodas vārds "plunder" vismaz fonētiski sasaucās ar vācu stila bikšu "pluderhosen" nosaukumu. Un tomēr "pluderhosen" bija arī maisveida bikses ar atspraustām starām.
​
Landsknehtu bikses lielākoties bija greznotas ar gareniskiem šķēlumiem, šķietami uzirdinot tērpa virsmu. Tad landsknehti galvā lika milzīgu bereti ar krāšņām putna spalvām, bet kājās - svītrainas zeķes un kurpes ar platiem, nošķeltiem purngaliem.

16.gadsimta gaitā šķēlumi pakāpeniski izplatījās pa visu tērpu. Piedurkņu šķēlumus elkoņa daļā, kurus savulaik, funkcionalitātes dēļ, bija radījuši agrās itāliešu renesanses modes veidotāji, tagad izplatījās pa visa tērpa virsmu. 

Daniels Hopfers "Pieci landsknehti". gravīra, ap 1530.gadu Attēla avots: Wikimedia Commons

16.gadsimta 3D šķēlumi un kuplkrokojums bruņu tērpos

Kā izrādas, tad landsknehtu ietekmē arī bruņas kļuva par īstu meistardarbu. Tajās ievijās tās pašas pazīmes, kuras bija raksturīgas apģērbam no auduma. Karaļi un augstmaņi sev pasūtīja viskrāšņākās bruņas, kurās attēloti šķēlumi un zīda auduma krokas. Bruņu tērpus dekorēja smalki gravējumi, ornamentālas apdares joslas un pat zeltījums, kas klāja tērauda plākšņu apģērbu. 

Viens no izcilākajiem bruņu kalējiem bija sastopams Vācijas pilsētā Augsburgā. Viņa vārds bija Kolmans Helmšmits. Augstāk atēlu galerijā redzam vienu no Metropolitēna muzeja dārgumiem - 3/4 bruņu komplektu ar amizanti veidotajām detaļām. Šādas bruņas bija paredzētas valkāšanai ar kuplajām divkrāsu biksēm un citām ekstravagances piesātinātām 16.gadsimta tērpa kārtām un piederumiem. 

Esejas tapšanā izmantotie materiāli: 

1. Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010. 
​2. www.britannica.com/topic/Landsknechte
3. www.metmuseum.org/art/collection/search/27790
4. http://www.theweebsite.com/landsknecht/index.html 

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: