Matadatas - sieviešu frizūru rotas senajos laikos

Fransuā Kluē (François Clouet). Austrijas Elizabetes portrets, ap 1571. Attēla avots: Google Art Project (publiskais domēns)

Click Here To Read This Story In English:

Vissenākās matadatas ir tikušas lietotas gan kā svarīgs, frizūru dekorējošs, gan arī nostiprinošs, funkcionāls elements. Matadatas ir uzietas arheoloģisko izrakumu laikā bronzas laikmeta kultūrslāņos. Matadatas izmantoja senās ēģiptietes, grieķietes, romietes un ģermāņu sievietes. Tās tika izgatavotas no kaula un koka, taču vēlākā laikā - arī no cēlmetāliem, kurus papildināja ar dārgakmeņiem, gravējumu, filigrāna un granulācijas tehnikā.  
Tikpat senas ir arī matu sprādzes, kuras izgatavoja no stieples vai plastiskiem metāliem. Iespējams, ka senākie matu sprādžu cienītāji bijuši tieši etrusku civilizācijas pārstāvji. 

Seno ēģiptiešu kaļķakmens ciļņa fragments uz kura attēlota sieviete ar matadatu un pieres lenti greznotu frizūru. Vidējās Valsts laiks, 11.dinastija (ap 2051 - 2030.g.p.m.ē.) Atrodas Metropolitēna muzeja kolekcijā Ņujorkā

Ja pievēršam īpašu uzmanību senajām matadatām, tad pamanīsim, ka tajos laikos radītie frizūru aksesuāri tipoloģiski iedalāmi: vienkāršās adatās ar vairāk vai mazāk dekoratīvām galviņām un ieliektās, "U" veida matadatās.

Dažas no senākajām grieķu, romiešu un britu matadatām ir tikušas rotātas ar greznām galviņām. Tās papildināja antropomorfi kaula griezumi, kā arī galviņas ziedu, dzīvnieku vai abstraktu figūriņu izskatā. Sevišķi greznas bija senajā Ķīnā, laikā no 13. - 15. gadsimtam izmantotās, emaljētās cēlmetālu matadatas.

​Etrusku un seno romiešu matadatas bija ļoti garas un ar bagātīgi rotātu galviņu kāda augļa veidolā. Anglo-sakšu matadatas bieži tika dekorētas ar putnu motīviem un granātu inkrustācijām. 

Sudraba matadata ar matu ķemmīti galviņas galā. Vēlās republikas laika Roma, 1.gadsimta vidus pirms mūsu ēras. Atrodas Metropolitēna muzeja kolekcijā, Ņujorkā

Seno romiešu sudraba ķemmītes - matadatas dekoratīvā daļa - galviņa ir rotāta ar medību ainu vienā pusē un lauvas atveidu - galviņas otrajā pusē

Rietumu kultūrā greznākās un atjautīgākās matadatas tika nēsātas 16.gadsimta spāņu modes dominantes laikmetā. Galma dāmu kompaktās frizūras papildināja ne tikai ar pērlēm greznoti matu tīkliņi, bet arī greznas cēlmetālu matadatas, kurās bija iestrādāti vērtīgi dārgakmeņi. Bija sastopamas matadatas ar bumbiņu veida galviņām, kā arī tauriņu, mušu un dažādu aizokeāna zemju kukaiņu formā veidotas galviņas. 16.gadsimta beigās matadatas sāka rotāt arī ar kareivīgākiem motīviem, demonstrējot zobenu formā veidotas matadatas. Bez tam frizūru papildināja pušķos sasietas lentes un daudzkrāsainas putnu spalvas, kuras Spānijā prata iekrāsot tik spilgtas kā Amerikas indiāņu vidū. 

Nākamais grezno matadatu laikmets atnāca līdz ar 18.gadsimta otro pusi un Mariju Antuaneti - franču karaļa galma modes likumdevēju. Tolaik populāra bija egrete (aigrette) - austrumnieciskas izcelsmes piespraude vai arī - matadata, kurā bija atveidota dimantu strūkla, ko iesprauž matos, parasti - labajā pusē. Egrete varēja atveidot dažādas dekoratīvas formas - ziedu buķeti, kviešu vārpu vai pāva spalvu. 

​Nereti 18.gadsimta matadatas demonstrēja laikmetam atbilstošus atjautīgus risinājumus. Matadatu galviņas bija gluži kā vējdzirnavas - ar kustīgām vai rotējošām galviņām! Vismaz tādas ziņas ir snieguši seno rotaslietu pētnieki. 

19.gadsimta sākumā, ampīra modes laikmetā matadatas kļuva pārsteidzoši līdzīgas antīkā laikmeta frizūru rotām. Garas ziloņkaula vai zeltītas sudraba adatas ar bumbiņu veida galiem papildināja jaunā laikmeta dāmu matu sakārtojumus. 19.gadsimta gaitā matadatas jau konkurēja ar dekoratīvām matu ķemmītēm, kas rotās ar koraļļiem, ahātu, stiklu vai bruņurupuča čaulu. Neo-klasiskā stila tendences savijās ar neo-romantismam raksturīgo mītisko tēlu un dabas formu interpretāciju jūgendstila modes laikmetā. 

David Remeeus. Sievietes portrets, 1595

19. un 20.gadsimta mijā turpinājās frizūru rotāšana ar orientālas greznības atribūtiem, taču Art Deco laikmets nāca ar jauniem izaicinājumiem un vēlmi izcelt jauno materiālu, piemēram, plastmasas piedāvātās iespējas. Laikmetīgās matadatas Rietumeiropā biežāk ir prozaiskas un funkcionāli veidotas no lētākiem materiāliem un bez dekora. 

Seno romiešu matadata, kas uzieta Anglijas teritorijā un ir datēta ar mūsu ēras 1.gadsimtu. Materiāls: kauls Atrodas Britu muzejā, Londonā

Līdzīgi stāsti citās FashionologiaHistoriana sadaļās: