Viduslaiku pelerīne & gliemežvāks

Ilustrācija no Roman de la Rose (autori: Guillaume de Lorris un Jean de Meung) ap 1325-1375. Attēls: Google Search

Apmetnis viduslaiku tērpā bija vesela laikmeta kultūras un vērtību simbols. Paralēli tā simboliskajai, ceremoniālajai un laikmetu raksturojošajai funkcijai tas kalpoja arī lietderīgas apģērba kārtas statusā. Apmetnis bija mētelis mūsdienu cilvēka izpratnē. Viduslaiku modes tērps nemaz nebija iedomājams bez apmetņa. 

Interesanti, ka angļu valodas vārds "cloak" ir atvasināts no viduslaiku latīņu vārda "cloca", kas nozīmē 'apmetnis ar kapuci, pelerīne', kā arī no senfranču vārda "cloke", kurš, tāpat kā vēlākais "cloche", nozīmē 'zvans'. Līdzīga nozīme ir arī vācu vārdam "die Glocke". [2.]  

Vārda etimoloģijas labirinti liek meklēt paralēles kristīgajā simbolikā, kurā zvans bieži vien ir debesu un zemes savienošanās simbols. Tomēr jādomā, ka nosaukums drīzāk gan saistīts ar apmetņa zvanveida kopformu. [ 2.] Savukārt vārds "mantija", kas arī tiek lietots ar līdzīgu nozīmi kā apmetnis, mūsdienu cilvēka izpratnē vairāk asociējas ar valdnieku un tērpu, kas paredzēts svinīgām ceremonijām. 
​
Valdnieka mantija un apmetnis viduslaikos spilgti raksturoja īpašo statusu, simbolizējot cienību, kā arī norādot, ka valdnieks ir savu pavalstnieku aizstāvis. Taču nereti apmetnis pauda tā valkātāja piederību kādai sabiedrības grupai. Te ir vietā senais stāsts par pelerīni, kura savu īpašo nozīmi ieguva viduslaikos, taču tās stilistiskās variācijas nezuda arī turpmākos laikmetos, it sevišķi 18. un 19.gadsimtā. Par pelerīni nav aizmirsts arī 20. un 21.gadsimtā, taču tās sākotnējā loma bieži gan nav tikusi pieminēta.​

Miniatūras fragments no Sera Latrella psalmu grāmatas (The Luttrell Psalter), 1325-1340. Attēls: Google Search

Viduslaiku reliģiskās simbolikas gaisotnē īpaši interesanta šķiet īsā apmetņa jeb pelerīnes formālā un arī zīmīgā saikne ar jūras gliemežvāka formu.

Mūki un svētceļnieki savulaik bija vieni no pirmajiem, kas valkāja giemežvāka formu atgādinošo pelerīni (no franču valodas vārda  "pèlerin" - svētceļnieks). Pirms došanās tālajā ceļā uz viduslaiku svētceļnieku iecienīto galamērķi uz Santiago De Compostela svētnīcu (tagad katedrāli) Galīsijā, Spānijā, pie pelerīnes tika piestiprināts jūras gliemežvāks, kas simbolizēja ceļojumu uz Svēto zemi, jo nereti, lai sasniegtu mērķi, nācās šķērsot jūru. Jāpiebilst, ka kristietības ikonogrāfijā šis gliemežvāks ir svarīga norāde uz Sv. Jēkabu. 

Pirms svētceļniekiem un mūkiem, gliemežvāku pirmoreiz lietoja krustneši, un tas vēlāk iekļāvās daudzu laicīgo un garīgo ordeņu simbolikā. Interesantu saikni starp krusta karu ēru un vēlās gotikas laika modi iezīmē ne tikai pelerīnes gliemežvāka forma, bet arī gliemežvāka robojums daudzu vēlo viduslaiku apģērba kārtu apmaļu rotāšanā.  

Pelerīne - šo apzīmējumu 18.gadsimtā piešķīra arī īsajam apmetnim, kas sedza tikai plecu daļu. Arī mūsdienās šis vārds vēl daļēji ir saglabājis savu nozīmi un formālo līdzību ar agrīnajiem īsajiem apmetņiem, lai gan, atsevišķos gadījumos tas var norādīt arī uz garākām virdrēbju kārtām. 

Karlo Krivelli (Carlo Crivelli). Sv. Jēkaba atveids no altārgleznas (itāliski: Polittico di monte san martino; angliski: Altarpiece of Mount San Martino). ap 1480.gadu. Attēls: Wikimedia Commons

Informācijas resursi par šo tēmu: 

1. Lewandowski E. J. The Complete Costume Dictionary. - Lanham, Md.: Scarecrow Press, Inc., 2011. 
2. Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010. [ 2013.] 
​3.www.la.utexas.edu/users/bump/images/arch/shells/Shellsymbolism.htm
4. mythsymbolsandplay.typepad.com/my-blog/2016/06/shell-symbolism-.html
5. en.wikipedia.org/wiki/Scallop

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: