Mītiskās čūsku dievietes korsete Senajā Krētā

7/2/2017

Čūsku dieviete. Senās Krētas civilizācija. ap 1600.g.p.m.ē. Heraklijas Arheoloģijas muzejs

Click Here & Read This Story in English Language

Senās Krētas čūsku dieviešu statuetēs attēlotais tērps, kas uzkrītoši piesātināts ar erotiskām norādēm, daudzu laikmetu pētniekiem licis izdibināt vai vismaz censties izprast tajā iekodētos simbolus. Modes vēsturē Krētas sieviešu tērps ir iegājis pateicoties neparastajam un pat unikālajam risinājumam, kas senajos laikos uzreiz piesaistīja uzmanību... Tas bija tik ļoti atšķirīgs no visa pārējā kas redzēts!
Daudzās rituālu ainās sievietes ir tikušas attēlotas kā priesterienes un tik svarīga vieta, kāda viņām tika ierādīta - šis īpašais stāvoklis sabiedrībā, protams, ietekmēja arī estētiskā ideāla veidošanos. Tas arī ļauj izskaidrot Krētas sieviešu tērpa raksturīgākās īpatnības, kas nav eksistējušas agrāk.
Tērpa ņieburs un zvanveida svārki bija raksturīgākie Krētas sieviešu tērpa elementi. To papildināja aksesuāri, kas izvietojuma un izmantojuma īpatnībās variējās minimāli visā šīs kultūras pastāvēšanas laikā. Tieši hipotēze par modes vēsturē, iespējams, pirmajā korsetēm ir viena no intriģējošākajām šī senā stāsta sastāvdaļām.

Fajansa čūsku dieviete, kuru 1903.gadā, arheoloģisko izrakumu laikā Mīnoja pilī Knosā uzgāja sers Arturs Evanss (London: Macmillan and Co., 1921) (Attēla dati: School of Theology, Library Research Collections, Boston University)

Mītiskā čūsku dieviete

1903.gadā sers Arturs Evanss, kurš veica izrakumus Krētas salā, vēsturiskajā Knosas pils atrašanās vietā, atklāja fajansa figūriņu fragmentus, kuri vēlāk palīdzēja rekonstruēt ainu par sievietēm, kuras rokās tur čūskas. Divas no šīm figūriņām tika rūpīgi restaurētas un Evanss tās nodēvēja par "Dievieti Māti" un "Priesterieni". Šīs figūriņas kļuva par Mīnoja civilizācijas ikoniskākajiem tēliem, kuru patieso nozīmi un kultūrvēsturisko vērtību sāka tālāk pētīt arheologi, mākslas vēsturnieki un feminisma pētnieki, cenšoties noskaidrot šo atveidu lomu Senajā Krētā.
Izkliedētās rakstīto avotu liecības lika pētniekiem paļauties uz senās civilizācijas vizuālā materiāla paliekām ar nolūku izprast reliģisko uzskatu būtību mīniešu sabiedrībā. Čūsku dievietes acīmredzot ir tikušas pielūgtas Krētā jau laika posmā ap 3000 - 1100 g. p.m. ē. Agrīnās dievietes pielūgšanas un reliģiskā kulta interpretācijas, kuras rosināja Evanss, centrējās uz mājsaimniecības darbu aizbildniecību, kas tika arī praktizēts reliģiskajos rituālos. Turpmākie pētījumi atklāja jaunas svētvietas un jaunas dieviešu figūriņas, kuras tika uzietas nelielās apdzīvotās vietās un arī noteiktās vietās valdnieku pilīs, norādot, ka mīniešu dieviešu loma bija krietni plašāka. No mājsaimniecības darbu aizbildnes čūsku dieviete pārtapa par oficiālu socializēšanas un kulta izdarību dalībnieci.
Joprojām nav noskaidrots tas vai mīniešu dieviete reprezentē kādu noteiktu dievību dažādos aspektos vai arī - tās bijušas daudzas dievības ar atšķirīgām funkcijām.
Daudzās māla dieviešu figūriņas, kā arī māla rituālie piederumi, kas uzieti svētnīcās (alās) ārpus Knosas pils, rosina domāt, ka mīniešu dieviešu figūriņas primāri tika saistītas ar čūskām un putniem.
Visas čūsku dievietes ir redzamas tērpos ar dziļiem dekoltē, kailām krūtīm un zvanveida svārkiem, sniedzot būtisku informāciju tērpa pētniekiem, kā arī rosinot asociācijas ar auglības kulta rituāliem. Turklāt asociatīvā saikne ar čūsku ir saistīta ar htoniskiem jeb pazemes aspektiem.

Viena no divām čūsku dievietēm, kuru Arturs Evanss uzgāja Knosas pils izrakumu laikā. ap 1600. g.p.m.ē. Heraklijas Arheoloģijas muzejs

Pirmās korsetes cilvēces vēsturē

Krētas salas apdzīvotāji Bronzas laikmetā (5000 - 1500. g.p.m.ē.) izcēlās ar matriarhāta sabiedrību. Tikmēr kamēr vīrieši, kuri pārsvarā bija nodarbināti jūras tirdzniecībā, atradās ilgstoša prombūtnē, sievietes palika mājās un uzturēja saimniecību, kā arī ieņēma svarīgu lomu sakrālajā un valsts pārvaldes sistēmā. Tas, ka šīs sievietes valkāja kārtainus zvanveida svārkus un arī volānu svārkus no vilnas auduma, nevienu vairs šķiet nepārsteidz. Visu laikmetu lielākā mīkla tomēr slēpjas konstruktīvi sarežģītajā tērpu darināšanā.

Tā kā lietiski pierādījumi nav saglabājušies, tad vienīgais izziņas avots ir mākslas priekšmeti, kā arī arheologu izvirzītās hipotēzes.
Čūsku dievietes figūriņa, kuru 1903.gadā Knosas pils drupās uzgāja britu arheologs sers Arturs Evanss, ir tikusi datēta ar 1600.g.p.m.ē. Leģendārā valdnieka Mīnoja un tikpat leģendārā Mīnotaura mājvietā Evanss ir, iespējams, atklājis pirmās korsetes. Čūsku dievietes volānu svārki, kuri atgādina krinolīnu ar abpusēju priekšautu, kā arī "lapsenes vidukli" veidojošo plato un ribaino jostu, kas acīmredzami parādās dievietes tērpā, joprojām ir pamats uzskatīt par pirmo korseti kāda jebkad valkāta senajos laikos. Pēc atsevišķiem materiāla izpētes posmiem Evanss izdarīja secinājumu, ka šādas korsetes varēja tapt no metāla.

Sera Artura Evansa atklājumi Knosas pilī ļāva arī konstatēt, ka platajai metāla korsetes veida jostai bija rituāla nozīme un tā asociējās ar auglību - sievišķā spēka izpausmi matriarhāta sabiedrībā.

Esejas tapšanā izmantotie materiāli:
https://www.brooklynmuseum.org/eascfa/dinner_party/place_settings/snake_goddess

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā:

0 Comments

Modes vēstures leģendas.
Senāki laiki