Noslēpumainie etruski un viņu atstātais mantojums

Etrusku zelta bulla ar Daidala (Daedalus) un Ikara (Icarus) atveidu
Kultūra: etrusku
Datējums: 5.gs. p. m. ē. (Klasikas periods)
Materiāls: Zelts
Lielums: 4,1 x 2, 6 cm 
Izcelsmes vieta: Itālija, Comacchio
​Atrašanās vieta: The Walters Art Museum, Baltimore, Maryland
Attēls no tīmekļa vietnes:
​ art.thewalters.org/detail/36446/bulla-with-daedalus-and-icarus/

Noslēpumainās etrusku tautas atstātās pēdas Senajā Pasaulē joprojām vēl ir jūtamas mūsdienu Itālijas teritorijā. Vismaz daži Itālijas ģeogrāfiskie nosaukumi joprojām atgādina par sen izzudušo tautu. Piemēram, Toskāna - milzīgs apgabals Itālijā, kura nosaukums sasaucas ar latīņu vārdu "tuski", jo tā romieši sauca etruskus. Savukārt Tirēnu jūra savu nosaukumu ieguvusi no grieķu vārda "tirreni", t.i., etruski. Un, neskatoties uz etrusku kultūras varenajiem mantiniekiem - Senās Romas pārvaldītājiem - , etrusku izcelsmes jautājums joprojām ir noslēpumā tīts, kaut gan atskaņas par etrusku uzplaukumu sakņojas senlaiku autoru tekstos. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka etruski 8.gadsimtā p.m.ē. pārcēlušies uz mūsdienu Itālijas teritoriju no austrumiem. (Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010. - 108.lpp.)
Tieši šie, noslēpumainie atnācēji no austrumu zemēm pārsteidza visas kaimiņu tautas un laikabiedrus. 

​Etrusku juveliermākslas leģenda 

Senajā pasaulē etruski patiešām izcēlās ar tehniski izsmalcinātām un tematiski daudzveidīgām rotām. Augstākās sabiedrības pārstāvji nēsāja masīvas rokassprādzes, ar krāšņiem reljefiem greznotas zelta fibulas, diskveida un riņķveida auskarus, matu sprādzes un diadēmas, kā arī kaklarotas ar skulpturāliem cilvēku galvu atveidiem, kas bija savienotas ar ķēžu posmiem. Šāda veida kaklarotu varēja papildināt arī etruskiem raksturīgais centrālais kareklis - medaljons, kura dekoratīvā pamatsastāvdaļa bija antropomorfa zelta maska, kas kalpoja par amuleta futrāli. No tehniskajiem paņēmieniem etruski izmantoja gan gravējuma, gan filigrāna un granulācijas tehniku, tādējādi radot daudzveidīgus un tehniski izsmalcinātus juvelierizstrādājumu paraugus. (Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010. - 113., 114.lpp.) 
Senajā pasaulē etruski bija pirmie, kuri juveliermākslā ienesa pilnīgi jaunu koncepciju. Viņi spēja radīt neparastas, jocīgas, greznas un arī funkcionālas rotas, kuras mūsdienu cilvēks droši vien nosauktu drīzāk par modes aksesuāriem, piemēram, metāla posmu un ķēžu jostas, greznas un izteiksmīgas matu sprādzes. Paralēli importētiem priekšmetiem un arī mehāniskiem austrumu motīvu atkārtojumiem, etruski spēja radīt inovatīvas, oriģinālas rotaslietu formas, jaunas to izstrādes metodes un stilistiku, kas, neapšaubāmi, izcēla šo noslēpumaino Seno Laiku tautu visā Vidusjūras reģionā. 
Etruski, kuru nolūks, patiešām arī bija - radīt vēl nebijuša krāšņuma meistardarbus, nonāca pie izcilākajiem sava laika sasniegumiem juveliermākslā. Īpaša bija viņu granulācijas tehnika, kura pārsteidza ne vienu vien 19.gadsimta juvelieri, kas centās atšifrēt senās metodes ar kādām etruski spēja radīt tik smalkas zelta granulas, ka to diametrs mija mazāks par vienu milimetru!  Etrusku tehniskā virtuozitāte, kuru viņi demonstrēja granulācijas tehnikā, spēja pārspēt pat dažu labu filigrāna tehnikā darinātu sengrieķu meistardarbu.
Tā nu etruski radīja savas slavenās zeltlietas, taču nevairījās izmantot ar krāsu hromatismu, papildinādami savas rotaslietas ar emaljas segmentiem. 
Tēmu lokā parādījās laivas, pūķu galvas, himēras, sfinksas un spārnotās lauvas... Turklāt šajās rotās parādījās krāšņi reljefi ar stāstošām ainām un zelta putekļu tekstūra, kas rotas padarīja ne tikai smagnējas, bet arī noslēpumaini mirdzošas. Daudzās rotās tika iekļauts arī noslēpumainās dzīvnieku pasaules simbolisms, kuru savos klejojumos etruski bija aizguvuši no rietumu Āzijas kultūras. 

Etrusku "bulla" - parfīma vai amuletu kapsula 

Augšējā attēlā redzam vienu to etrusku civilizācijas ziedu laika jaunievedumiem - smaržvielu kapsulu - bullu, kuru Senās Romas kultūras nesēji un etrusku parašu mantinieki savulaik padarīja par leģendāru rotājumu ar amuleta funkciju. Parasti to ap kaklu aplika maziem bērniem, kuri to nēsāja līdz pilngadības sasniegšanai. Etruski un vēlāk, - arī romieši ticēja, ka amuleta kapsula pasargās viņu bērnus no ļaunuma. Turklāt, tā bija dekoratīva un to mēdza nēsāt kā kaklarotas centrālo karekli. 
Etrusku bullas parasti bija apaļas vai iegarenas (ovālas) formas, tāpēc tās bieži veidoja līdzīgas lauvu vai satīru galvām. Rotājošā un sargājošā karekļa - smaržu pudelītes virsma tika dekorēta filigrāna vai granulācijas tehnikā, kā arī papildināta ar aizbāzni-korķīti kuram pievienoja arī ķēdīti vai auklu ar ko to pakārt kaklā. 
Bulla, kas glabājas Henrija Valtera muzeja kolekcijā, Baltimorā, ASV, savulaik ir tikusi izmantota kā parfīma pudelīte. Pētnieki tās iekšpusē ir uzgājuši senas un dārgas esences, ko sauca arī par "labdanum", paliekas. 

Attēlā redzama klinšu roze (latīniski - Cistus ladanifer), kas Senajos Laikos tika izmantota arī dārgas esences - laudanum - iegūšanai. Attēla avots: Wikipedia Commons

​Mīts par Daidalu un Ikaru

Etrusku bulla ir greznota ar cilni, kas attēlo mītisko Daidalu un viņa dēlu - Ikaru.  Lai izbēgtu no gūsta, Daidals uztaisīja spārnus pats sev un savam dēlam Ikaram. Mītā vēstīts, ka Ikars savā neapturamajā vēlmē lidot un lidot augstu, esot aizlidojis pārāk tuvu saulei līdz tā izkausēja vaska spārnus... Ikars krita un gāja bojā, taču sapnis par lidošanu piepildījās. 

Etrusku bullas otra puse, kas attēlo Ikaru. Attēls no Henrija Valtera muzeja tīmekļa vietnes: art.thewalters.org/detail/36446/bulla-with-daedalus-and-icarus/

​Etrusku bullas ar palmešu un vīnstīgu ornamentu 

Bullas ar palmešu un vīnstīgu reljefu 
Kultūra: etrusku
Datējums: 5.gs. p.m.ē.
Izmēri: 2x4,2cm 
Izcelsme: Itālija, Etrūrija 
Atrašanās vieta: The Walters Art Museum in Baltimore, Maryland 
Tīmekļa vietne: art.thewalters.org/detail/77466/pair-of-etruscan-bullae/

Šīs, gandrīz vienādās etrusku bullas savulaik tikušas nēsātas iekārtas ķēdē vai auklā. Katrai no tām ir atšķirīga detaļa t.s. pudeles kakliņa vietā. Tomēr līdzīgais virsmas ornaments varētu apliecināt šo rotājošo amuletu futrāļu piederību dvīņiem. 
Bullu virsma rotāta ar detalizētu stilizētu palmas zaru motīviem, kā arī vīnstīgām, apliecinot etrusku kultūras tuvināšanos grieķu kultūrai, kas vēsturiski arī noritēja 5.gs. p.m.ē. - etrusku klasikas laikmetā.

Par ko liecina etrusku juveliermākslas īpašie sasniegumi seno civilizāciju kultūras telpā? Savos tērpos un rotās, kā arī sadzīves tradīcijās un ikdienā viņi spēja veiksmīgi apvienot austrumu kultūru greznības elementus ar Vidusjūras reģiona senajām valstiskajām formācijām raksturīgo tiekšanos pēc funkcionalitātes un reliģiska, kā arī mitoloģiska rakstura motīvu lietojuma. Tehniskās meistarības un radošās izdomas sfērā etruski radīja tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. 
Kurš gan savulaik nav dzirdējis par pudelītēm, kuras nēsā ap kaklu gluži kā tādu kaklarotas karekli? Tieši etruski, arī mūsdienās vēl maz iepazīta, sena un noslēpumaina tauta radīja šo vienkāršo funkcionālo rotaslietu.. 
​

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: