Romantisma laikmeta pieticīgā eksotika - vaboļu spārni un ziedu vijas...

Attēla avots: www.whitakerauction.smugsmug.com

Click Here To Read This Story In English:

Šoreiz tas ir stāsts par Viktorijas laikmeta sievietes  tērpu, kurā krāšņi "uzzied" metāliskā diega  ziedu vijas un zaigo vaboļu spārnu aplikācijas...  Tas ir šķietami tipisks un pat vizuāli ļoti pieticīgs puskrinolīnu laikmeta dienas tērps, kas tapis no viegla balta organzas auduma.. Neparastu to padara  550 krāšņvaboļu spārni, kuri reiz tik ļoti sajūsmināja  Viktorijas  laikmeta sabiedrību, jo tā bija izslāpusi pēc eksotiskām norādēm ikdienā un svētku reizēs. Balto organzas tērpu  veido divas daļas - ņieburs un  volānu svārki, kas 19.gs. vidū un otrajā pusē bija ierasta tērpa kombinācija.
Tērpa pārdomātajā izšuvuma kompozīcijā  parādās ar sudrabainu metāla diegu veidots ziedu viju izšuvums, taču ziedlapiņās un lapās greznojas smaragdzaļas un safīra zilas aplikācijas... Tās zaigo metāliskos toņos un ir  veidotas no īstiem vaboļu spārniem! Tie rotā ne tikai tērpa ņiebura daļu un izceļ nelielo stāvo apkaklīti, bet parādās arī joslā uz garajām piedurknēm un pie manšetēm.  Krinolīnu laikmeta modei tipiskās platās virsējo svārku volānu joslas, četrās kārtās ar robainajām gliemežvāku  apmalēm, arī ir bagātīgi rotātas ar vaboļu spārniem.   

   www.whitakerauction.smugmug.com

kāpēc tieši vaboles? 

Cilvēci visos laikos ir valdzinājuši neparastu un skaistu formu minerāli, dzīvnieku un augu pasaules  materiāli un pat insekti, kurus tie ir pratuši izmantot kā dārgumus  ar kuriem pašiem rotāties un greznot savus tērpus. Bez tam, daudzi no šiem neparastajiem materiāliem  tika  saistīti ar daudzveidīgu simbolisku nozīmi. Vaboļu spārnu rotas ir izmantotas daudzviet visā pasaulē, - sākot ar Amazones mūžamežiem līdz ziemeļu Taizemei,  Austrālijas  aborigēnu  apdzīvotajām teritorijām,  Jaungvinejas  Augstkalnu reģiona,  Meksikas un  Centrālamerikas  indiāņu  vietām, un protams,  - tās  izmantotas jau Senajā  Ēģiptē. Tomēr ēģiptieši atveidoja mēslu vaboles (skarabejus) savos pusdārgakmeņu un zelta amuletos, kā arī greznajās rotās, taču  nebija  ieraduši  tajās  iekļaut īstus vaboļu  spārnus. 

Viktorijas  laikmeta  sabiedrība 19.gs. bija burtiski apsēsta ar domu par eksotisku kultūru mantojumu un tā adaptēšanu sava laika modes tēlā. Krāšņvaboļu dzimtas pārstāves, kuras nereti tiek sauktas arī par "dārgakmens  vabolēm" bija  nopelnījušas šo īpašo uzmanību.  
Strenocera aequisignata  vaboles  metāliski mirdzošie smaragdzaļie spārni var sasniegt 30 - 50 milimetru garumu.  Modes pasaulē tik ļoti iecienītās vaboles  dabā ir sastopamas daudzās dienvidu Āzijas zemēs, tostarp, Indijā,  Taizemē un Mjanmā, kur tās arī jau izsenis lietotas kā rotājošs  cilvēka tēla papildinājums.  

strenocera aequisignata  vabole, kura  tikusi izmantota rotaslietas veidošanai.   Attēla avots:  wikipedia commons 

Krāšņvaboļu spārnus savācot un izkaltējot,  rodas gliemežvāka struktūru atgādinošs materiāls , kurā aplikācijas veidotājs un izšuvējs parasti izdur malās dažus caurumiņus lai spārnu varētu piešūt auduma virsmai.  Darba procesā ļoti jāuzmanās lai spārnus nesalauztu, jo tad tie vairs nav derīgi...

Eksotiskais materiāls un tā pielietojums darbietilpīgā procesā padarīja  ar vaboļu spārniem rotātos tērpus par īstu un dārgu meistardarbu . 
Viktorijas  laikmeta sabiedrību ar  21.gs. modes pasauli joprojām vieno tilts, kas saista romantiskā laikmeta  tieksmes pēc  grūti aizsniedzamā un dārgā, - arī  ar šodienas haute couture tērpu autoriem, kuri joprojām  tiecas izmantot krāšņvaboļu spārnus un piedāvāt tos moderno tehnoloģiju  laikmetā. Par spīti visam - arī ētiskajiem aizspriedumiem, vaboles joprojām kļūst par untumainās modes  tēla  "dabas fliteriem".  

mini-esejā izmantoti attēli un fakti no  tīmekļa  vietnēm: 
www.whitakerauction.smugmug.com​
www.insects.org

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: