Militārais stils 18.gadsimta vīriešu modes tērpā. Haki zaļais, koši sarkanais un spožie pozamenti...

habit à l'anglaise / ​"Angļu stila tērps" (komplekts - mētelis (habit), žakete (waistcoat), īsbikses (culottes) Izcelsme: Anglija Datējums: ap 1740.gadu Pārveidošanas laiks: 1870-1910.gadam Materiāli un tehnika/s: vilnas audums, stīvdrāna, zīds, zeltīts sudraba diegs, āda, roku darba šuvums, pozamentu apdare Atrašanās vieta: Viktorijas un Alberta muzejs, Londona

Click Here To Read This Story In English:

Militārā stila komplekts - sūnu zaļais mētelis,  bikses un sarkanā žakete

18.gadsimtā tieši Anglijā vīriešu tērpus pirmoreiz sāka šūt no vienkrāsaina auduma. Bez tam, tērpa komplektu veidoja saskaņotu - t.i. žaketi, bikses un mēteli parasti šuva no vienādas krāsas auduma. Reizēm tikai mētelis un žakete tapa no vienāda auduma;  citreiz atkal bikses un žakete bija no tādas pašas struktūras un krāsas auduma. Taču varēja valkāt arī tumšas bikses kopā ar gaišu žaketi un/vai mēteli. 18.gadsimta pirmajā pusē tā parasti darīja franču vīrieši, kamēr angļiem bija sava tradīcija, kas paredzēja veidot saskaņoto komplektu, kurš 18.gadsimta beigās jau būs iekarojis savu vietu Rietumeiropas modē. Saknes šai tradīcijai ir meklējamas 17.gadsimta otrajā pusē, Anglijas karaļa Čārlza II laikos. Tieši viņam pirmoreiz ienāca prātā doma, ka kostīmu vajag saskaņot. Tas lika pamatus 18.gadsimta "angļu stila tērpam", kura agrīno versiju redzam arī šajā, Viktorijas un Alberta muzeja kolekcijā pārstāvētajā vīriešu tērpā, kas datēts ar 1740.gadu.

Šis tērpa komplekts gan savulaik ir tapis ar domu lai tā valkātājs to izmantotu kā komplektu. Krāsu kontrasti gan vēl ir saglabājušies un tā ir franču rokoko iezīme. Zaļais vilnas mētelis un īsbikses ir tapušas militārā stilā - no sūnu zaļa auduma, kas kontrastē ar sarkano žaketi un kuru angļi tolaik sauca par waistcoat. Tieši no tādas žaketes pēc gadiem divdesmit izveidosies pirmā īstā veste, kurai vairs nebūs piedurkņu.
Mēteļa, bikšu un žaketes apdari veido platu zeltīta sudraba diega pīņu apšuves. Tam laikam ļoti raksturīgi, ka mētelim nav apkakles un tas ir izmantojams neformālos un arī svinīgos apstākļos. Tieši tāpēc šādus kostīmus parasti izvēlējās valkāt militārpersonas. 
Neraugoties uz visai skarbo militāro apdari un vīrišķīgajām krāsām, mēteļa piegriezumā jaušamas sievišķīgā franču rokoko modes stila iezīmes. Tas ir augumam pieguļošs, taču ar paplatinājumu virzienā uz leju. Paplatinājumu vēl vairāk izceļ ieloces, kuras ir veidotas mēteļa mugurpusē. Piedurkņu manšetes jau ir kļuvušas krietni šaurākas, salīdzinot ar 18.gadsimta 30.gadiem. Toties piedurkņu galos arī ir divas sudraba diegu pīņu apšuves jeb t.s. pozamenti, kas tērpam arī piešķir militāru un svinīgu raksturu. 
Militārā stila raksturam īpaši atbilstošas ir arī deviņas zeltīta sudraba diega pozamentu pogas. Tās nav nedz dimantu, nedz cēlmetālu pogas, kā tas bija 17.gadsimta karaļiem un augstmaņiem....., Toties šajās pogās vēl ir paliekas no iepriekšējā gadsimta juveliermākslas meistardarbiem par kādiem reizēm tās tika pārvērstas. Taču šeit, militārajā "angļu stila tērpā" arī pogcaurumi tikuši apšūti ar zeltīto sudraba diegu. 
Īsbikses (culottes) ir veidotas samērā šauras - ar pozamentu apmali staru galos, kā arī zīda pušķiem un piecu nelielu podziņu aizdari. Pogas tāpat kā mētelim arī tapušas, veidojot zeltīta sudraba diega pozamentus.
Sarkanajai vilnas žaketei (waistcoat) priekšpuse ir garāka par mugurpusi, bet tā ir 23 cm īsāka par mēteli. Žaketes noapaļotā kakla izgriezuma līnija ir tikusi apdarināta ar šauru vilnas lentīti. Kabatas ar izteiksmīgiem kabatu pārlokiem bija 18.gadsimta vīriešu modes aktualitāte un tāpēc tās tika pievienotas gan žaketei, gan mētelim. Kabatu apdarei izmantotas tādas pašas pīņu pozamentu joslas kā cituviet tērpa apmalēs. Tieši tāpat, - arī kabatām ir sīku podziņu aizdare. Turklāt žakete ir vēl greznāk dekorēta. Tai ir zeltīto mežģīņu uzšuves, kā arī pozamentu pīnes par kurām tika minēts jau iepriekš. 

Tipiska "angļu stila tērpa" piederumi un papildinājumi 

Pie šāda tērpa pienācās nēsāt pūderētu parūku ar astīti vai bizīti, kura turklāt vēl - apsieta ar melnu tafta lenti - tauriņu. Parūkas lente pieskaņota pie citas lentes, kura arī ir melna un tikusi sieta ap kaklu.
Melnā krāsa vīriešu apģērba komplektā ritmiski atkārtojas daudzviet un kļūst par tērpa kompozīcijas svarīgu elementu. Arī cepure - trijstūrene (tricorn) galvā un melnās, atturīgi rotātās kurpes ir svarīgs svinīga un reizē militāra tērpa papildinājums. Trijstūrenes stūris parasti izkārtojas priekšpusē lai radītu brašāku un kareivīgāku iespaidu. 
Neizpaliek arī baltie tērpa koptēla kompozīcijas elementi - baltā parūka, baltais krekls ar žabo un volānu manšetēm, ka arī baltās zīda zeķes.
​
Tieši šāds bija galminieka un arī kareivja tērps 18.gadsimta pirmajā pusē. Te saglabājās franču rokoko iezīmes, taču tam tika pievienotas arī praktiskas un atturīgi konservatīvas tērpa detaļas, kuras paredzēja turpmāko "angļu stila" evolūciju 18.gadsimta gaitā. Šāds tērpa veidols tikpat labi patika gan franču galminiekiem, gan arī vācu augstmaņiem un vēl daudzviet Eiropā - itin visur kur tiecās pieņemt šo angļu vīriešu ieviesto modes novitāti. 

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: