Smokinga neformāli svinīgais raksturs: no 19.gadsimta paradumiem līdz šodienas svinību atmosfērai

Click Here To Read This Story In English:

Smokinga komplekts
Anglija, 1870.gadi​
Materiāli un tehnikas: zīda satīna audums, oderējums un stepējums, zīda auklas apdare
Atrašanās vieta: Losandželosas apgabala mākslas muzejs/ LACMA /www.lacma.org
Attēla avots: 
​https://collections.lacma.org/node/221447

Pusformālā pusdienu žakete jeb smokings savulaik radās 19.gadsimta beigās un salīdzinājumā ar šodienas striktajiem - melnajiem vai baltajiem smokingiem, tās pirmsākumi bijuši visai savādi. Tikpat neparasts bija arī šo, vēlāk svinību atmosfērai piemēroto smokinga uzvalku izskats. Losandželosas apgabala mākslas muzeja kolekcijā atrodamie smokingu komplekti dažbrīd atgādina orientālus atpūtas tērpus, pidžamas vai pat sportiskus kostīmus...

LACMA /www.lacma.org

Smokinga vēsturiskā izcelsme 

Pāršķirstot 19.gadsimta etiķetes kodu grāmatas, nākas secināt, ka gadsimta otrajā pusē visiem džentlmeņiem, kuri devās uz vakara saviesīgo daļu obligāti bija jāvalkā fraka. Tā bija būtiska formalitāte visos ceremoniālos pasākumos. Un tomēr... arvien biežāk varēja manīt arī t.s. pusdienu žaketi (angļu val. - dinner jacket), ko etiķete paredzēja izmantot svinīgo pusdienu laikā mājās, mājas viesībās vai džentlmeņu klubā. 
Jau tolaik tā bija ieguvusi mūsdienās pazīstamo smokinga formu. Tolaik to izoderēja, lai panāktu siltinošu efektu, jo džentlmeņu lauku īpašumu smēķētavās un biljarda zālēs, kur bija ierasts valkāt pusdienu žaketi, parasti nekurināja. 

Photo © Museum Associates/ LACMA
Smokinga uzvalks
Anglija, ap 1880.gadu
Materiāli un tehnikas:
zīda samts ar zīda auklas apdari
Atrašanās vieta: Losandželosas apgabala mākslas muzejs
LACMA /www.lacma.org
Attēla avots:
collections.lacma.org/node/222900

​Photo © Museum Associates/ LACMA 
​www.lacma.org

No Montekarlo spēlmaņiem, smēķētavām un džentlemņu kluba līdz mūsdienu frakas alternatīvai 

​Formālākos apstākļos un svinībās pusdienu žakete (kuru pirms tam valkāja jau 1870.gados) parādījās 1880.gadā. Tās izplatību veicinājuši Montekarlo azartspēļu cienītāji, kurus garlaikojusi frakas valkāšana ikvakara pasākumos. 

Un tomēr, līdz pat Anglijas karaļa Edvarda VII nāvei 1910.gadā etiķete to pieļāva valkāt tikai ārpilsētas īpašumos dzīvojošajiem angļu džentlmeņiem. Joprojām populāra bija fraka, ko vilka mugurā, dodoties uz viesībām vai apmeklējot teātra izrādes. Pakāpeniskajā jauno modes elementu akceptēšanas procesā pusdienu žakete ar platajiem zīda atlokiem, kura visbiežāk tika piegriezta no melna vai tumši zila auduma, vēl ilgi netika uzskatīta par līdzvērtīgu frakai un modes leksikā tā kādu laiku saglabāja pusformālas žaketes statusu. Amerikānisko nosaukumu tuxedo tā ieguva, pateicoties elitārajam Tuxedo Club, kas apmeklētājiem tika atvērts 1886.gadā. Tas bija atrodams pēc adreses: 
Tuxedo Park, Orange County, New Jersey, USA, - kārtējo reizi norādot uz amerikāņu vidē dzimušajiem neformālās uzvedības un tērpšanās paradumiem. Tajā pašā laikā Anglijā plaši izplatīta bija analoģiska žakete, kuru pazina kā pusdienu žaketi. 

Pusdienu žaketes attīstības vēsture liecina, ka, sākot ar 20.gadsimta 20.gadiem, tuxedo pārtapa dubulpogājamā pusdienu žaketē. Francijā to vienmēr dēvēja par smoking (smēķētavas žaketi), apliecinot tās sākotnējo piederību pie smēķētavām, azartspēļu zālēm un klubu atmosfēras.

Avotu norādes: 

Esejas tapšanā izmantoti materiāli no grāmatas:
Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010. - 474., 475.lpp. 

Losandželosas apgabala mākslas muzeja tīmekļa vietnes attēlu resursiem www.lacma.org, kā arī esejas autores arhīva materiāliem

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: