Pavasara ziedu redingota stāsts... par to kā vīriešu modes klasika ienāca sieviešu garderobē

Olīvu zaļš satīna redingots ar maijpuķīšu raksta izšuvumu
Tērpa darinātājs: Anonīms
Izcelsme: Nīderlande
Datējums: 1786-1789
Materiāls: zīda satīns, šenils, diegi
Rotāšanas tehnika: izšuvums 
Tīmekļa vietnes adrese: 
​hdl.handle.net/10934/RM0001.COLLECT.23713
Redingota attēlu avots:
www.rijksmuseum.nl​

Click Here To Read This Story In English:

Redingota - jātnieku mēteļa izcelsme Rietumu modes pasaulē ir meklējama klasiskajā vīriešu garderobē. REDINGOTE / RIDING-COAT (franču, angļu val.) - redingots. Franču valodā termins ienācis no angļu valodas vārda riding-coat (jātnieku mētelis), lai gan Anglijā šis jēdziens sākotnēji nav ticis lietots un tā vietā ir izmantojuši vārdus tail-coat (mētelis ar asti) un frock-coat, kas faktiski norādīja uz 18.gadsimta otrajā pusē radīto, jauno garderobes sastāvdaļu - fraku un tās paveidiem. Tātad, 18.gadsimta otrajā pusē, kad Lielās Franču revolūcijas notikumu priekšvēstures ainā bija pienācis laiks dažādiem modes eksperimentiem, - arī redingots bija ierindots šo, visai eksperimentālo un inovatīvo tērpa sastāvdaļu virknē. Vīriešu garderobē tas bija mētelis ar divrindu pogu aizdari, akcentētu vidukļa līniju, frakveida mugurpusi (t.i. tērpa kārtu, kurai mugurpuse ir garāka par priekšpusi) un platiem apkakles atlokiem. To galvenokārt valkāja jātnieki un ceļotāji. Pirmoreiz tas parādījās ap 1725.gadu. 19.gadsimta gaitā tas pakāpeniski transformējās par pilsētnieka mēteli, taču tā sākotnējā izcelsme bija saistīta ar militāristu aprindām. [1.]  

Vīriešu redingots ar trijām apkaklēm. Modes ilustrācija franču žurnālā "Galerie des Modes", 1781.gads

Tātad, vīriešu klasiskā garderobe savas aprises sāka veidot jau 18.gs. otrajā pusē un, iespējams, - pat nedaudz ātrāk... Lielās Franču revolūcijas notikumu konteksts 18.gs. pašās beigās tomēr iekustināja vēl kādu īpašu tendenci. Sieviešu garderobē pamazām sāka ienākt no vīriešu modes aizgūtas tērpa kārtas un tā notika arī ar redingotu - izjādes mēteli. Un tāpēc šoreiz modes vēstures stāsta galvenais varonis ir tieši šis - pavasarīgais maijpuķīšu raksta sieviešu redingots. 

Olīvu zaļā redingota komplektu veido sieviešu garderobei jau ierastā kleita ar vēsturiski zīmīgo atvērto svārku daļu cutaway griezumā un gaišo svārku daļu, kas izšūta ar maijpuķīšu rakstiem. Redingotam ir lieli un izteiksmīgi apkakles atloki un atlocītas manšetes, kas zīmīgi atbalso vīriešu militārā stila iezīmes.
​18.gadsimta 80.gadi franču modei bija lielu izaicinājumu laiks, kad eksperimenti un uzkrītošas detaļas tika izmantotas kā politisko un sociālo pārmaiņu signāli un varbūt tāpēc apkakles atlokos, kā arī atvērto svārku daļā izceļas gari un izteiksmīgi pogcaurumi, kuri šeit ir pārtapuši par fiktīvu un gluži vai dekoratīvu izšuvuma kompozīcijas sastāvdaļu. Izšūtās maijpuķīšu buķetes ir izkārtotas vertikālās joslās un tās iezīmē klasicisma līnijai aktuālo skaidrības, vienkāršības un racionālisma formulu. Izteiksmīga ir arī svārku lejasdaļas izšuvuma kompozīcija, kura atveido puķu vītņu kārtojumus, kas veidoti antīkajās tradīcijās. Modes tērpu ornamentikas valodā šādus rakstus mēdza dēvēt par festoniem (ziedu un augu lapu vītnēm, kas savijas ar auduma lentēm), kuri šajā gadījumā izceļ vienu centrālo ziedu buķeti, kas iluzori "pacelta" tērpa apakšmalas centrālajā daļā. 

Reljefi izteiksmīgais maijpuķīšu raksta izšuvums baltajos ziedu kausiņos rāda viegli rožainus toņus un šajos toņos jūtamas rokoko modes stila atskaņas, kuras Eiropā saglabājās vēl līdz pat 18.gadsimta beigām. Jāteic gan, ka olīvu zaļā un maigi rozā kombinācija bija ļoti populāra 18.gadsimta beigās. Tā gan nebija ierasta kombinācija sieviešu redingotos, kurus arī tolaik biežāk šuva no tumšas krāsas vilnas auduma vienādojot tos ar vīriešu garderobē manītajiem izjādes mēteļiem. Konkrētais tērps savulaik ir ticis izmantots kā svinību tērps, kas demonstratīvi uzsvēra jaunas robežšķirtnes iezīmēšanu - atteikšanos no senajām tradīcijām un jaunu izaicinājumu pieņemšanu. Gluži kā maijpuķīšu raksts, tas šajā tērpā liecina par jauna pavasara atnākšanu. 

Convallaria majalis maijpuķīšu šķirne - rosea. Attēla avots: Wikimedia Commons

​Piezīmes par maijpuķītēm

• Maijpuķīšu ziedēšanas laiks noteikti vēsta, ka vasara beidzot ir atnākusi. 
• Ziedu stublāji, kuri tiek izmantoti kopā ar tīri baltajiem ziedu zvaniņiem, ir īpaši iecienīti parfimērijas industrijā. 1956.gadā, franču zīmols 'Dior' klajā laida smaržu 'Diorissimo', kuras aromāts atgādināja par maijpuķītēm - Kristiana Diora mīļākajām puķēm.
• Maijpuķīšu apzīmējumi angļu valodā norāda uz šī zieda simbolismu. To vidū ir "Maija mēneša zvaniņi", "Mūsu kundzes asaras" un "Marijas asaras". 
• Skaistās maijpuķītes apbur ne tikai ar savu smaržu, bet liek arī bīties no šī ļoti indīgā auga, kas zied mērenās klimatiskās joslās, ziemeļu puslodes zemēs Āzijā un Eiropā. Zieda latīniskais apzīmējums ir Convallaria majalis. Convallis nozīmē -  ‘ieleja’ un  majalis -  ‘Maija mēneša’. Tātad - maija mēneša ieleja.
• Visas maijpuķīšu daļas ir ne tikai skaistas, bet arī indīgas. To vidū ziedi, sarkanās odziņas un pat ūdens vāzē, kurā tas atradušās!
• Šis zieds ir absolūtās tīrības, jaunības, sirsnīguma un noslēgtības simbols. Tomēr pats galvenais ir tas, ka zieds simbolizē laimi. Dāviniet maijpuķīšu pušķi pirmajā maija dienā kādam, kuru mīlat!  [4.] 
• Maijpuķīšu dāvināšana ir sena ģermāņu paraša - veltījums Ostarai, atnākošā pavasara un gaismas dievietei. Lai godinātu šo dievieti, senie ģermāņi meta maijpuķītes svinību ugunskuros, tādējādi izrādot cieņu dievietei un apliecinot savu ticību viņas dievišķumam. [4.] 
• Leģenda vēsta par lakstīgalas īpašo pieķeršanos maijpuķītei. Tā neatgriezās mežā līdz brīdim, kad ziedi uzplauka maija mēnesī.​

Izmantotie avoti: 

1. Parute E. Stila un modes enciklopēdija. - Rīga, Jumava, 2010.
​2. hdl.handle.net/10934/RM0001.COLLECT.23713
​3. www.rijksmuseum.nl​ 
​4. www.funnyhowflowersdothat.co.uk/lily-of-the-valley
5. en.wikipedia.org/wiki/Lily_of_the_valley​

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: