Ir pienākusi kārta nākamajam izstādes "PRADO 12 raksturi" modes tēlam - 16.gadsimta venēcietei. Venēcijas sievietes - galma dāmas un kurtizānes -, ģērbušās savos krāšņajos, dienvidnieciskās greznības piesātinātajos tērpos, lielā mērā atspoguļoja pilsētvalsts tēla īpatnības. Venēcijas dižciltīgo dāmu majestātiskie tērpi, kas izausti ar zeltu un rotāti ar mirdzošiem dārgakmeņiem, ar zīda lentēm rotātās frizūras un mazās cepurītes, kā arī pērļu dārglietas šo 16.gadsimta Eiropas modes centru ļāva atšķirt no citām sava laika metropolēm. Pērļu virtenes greznoja spirālveidīgi savītos matus, bet tērpa apjomīgais siluets kontrastēja ar samērā nelielo frizūru. Laikam ritot, Venēcijas krāsainā un vitālā modes tēla individuālās pazīmes sāka izzust un to aizstāja ģeometrizētā, stīvā spāņu mode, kas 16.gadsimta vidū arvien izteiktāk pārpludināja Eiropas galmus. 16.gadsimta otrajā pusē stīvinātā, šķietami saplacinātā ņiebura daļa un ģeometrizācijas tendences apvienojās ar spilgtām krāsām. Tieši tādu venēcietes tēlu redzam arī Veronezes gleznotajā alegoriskajā kompozīcijā "Zēns starp tikumību un netikumību". Antīkās tradīcijās ieturētajā, drapētajā tērpā ar sārto apmetni uz pleciem un lauru vainagu galvā, šeit attēlota Tikumība, kas aizved zēnu projām no dzīves kārdinājumiem. Tikmēr Veronezes attēlotā Netikumība, kura tērpusies kā īsta Venēcijas kurtizāne - krāsainā tērpā ar dziļu dekoltē, pērļu rotām un balinātiem matiem, kuros mirdz spoži rotājumi - cenšas pievērst sev zēna uzmanību... Veroneze šajā kompozīcijā ir balstījies uz antīkā laikmeta stāstu, kuru vēstījis grieķis Prodicus. Minēto stāstu savā dialogu krājumā "Memorabilia" pārstāstījis slavenais grieķu vēsturnieks un filozofs, Sokrāta skolnieks Ksenofons (Xenophonus; 430 - 354.g. p.m.ē.).. |
Citi stāsti šajā sadaļā...Archives
March 2019
Categories
All
Sekojiet līdzi jaunumiem:
|