"PRADO 12 raksturi" un viens no astoņu laikmetu modes tēliem - 16.gadsimta venēciete

PaoloVeroneze. Zēns starp tikumību un netikumību. Ap 1581. Prado muzejs, Madride

Ir pienākusi kārta nākamajam izstādes "PRADO 12 raksturi" modes tēlam - 16.gadsimta venēcietei.  
Venēcijas sievietes - galma dāmas un kurtizānes -, ģērbušās savos krāšņajos, dienvidnieciskās greznības piesātinātajos tērpos, lielā mērā atspoguļoja pilsētvalsts tēla īpatnības. Venēcijas dižciltīgo dāmu majestātiskie tērpi, kas izausti ar zeltu un rotāti ar mirdzošiem dārgakmeņiem, ar zīda lentēm rotātās frizūras un mazās cepurītes, kā arī pērļu dārglietas šo 16.gadsimta Eiropas modes centru ļāva atšķirt no citām sava laika metropolēm. Pērļu virtenes greznoja spirālveidīgi savītos matus, bet tērpa apjomīgais siluets kontrastēja ar samērā nelielo frizūru. 
Laikam ritot, Venēcijas krāsainā un vitālā modes tēla individuālās pazīmes sāka izzust un to aizstāja ģeometrizētā, stīvā spāņu mode, kas 16.gadsimta vidū arvien izteiktāk pārpludināja Eiropas galmus. 16.gadsimta otrajā pusē stīvinātā, šķietami saplacinātā ņiebura daļa un ģeometrizācijas tendences apvienojās ar spilgtām krāsām.
Tieši tādu venēcietes tēlu redzam arī Veronezes gleznotajā alegoriskajā kompozīcijā "Zēns starp tikumību un netikumību". Antīkās tradīcijās ieturētajā, drapētajā tērpā ar sārto apmetni uz pleciem un lauru vainagu galvā, šeit attēlota Tikumība, kas aizved zēnu projām no dzīves kārdinājumiem. Tikmēr Veronezes attēlotā Netikumība, kura tērpusies kā īsta Venēcijas kurtizāne - krāsainā tērpā ar dziļu dekoltē, pērļu rotām un balinātiem matiem, kuros mirdz spoži rotājumi - cenšas pievērst sev zēna uzmanību... 
Veroneze šajā kompozīcijā ir balstījies uz antīkā laikmeta stāstu, kuru vēstījis grieķis Prodicus. Minēto stāstu savā dialogu krājumā "Memorabilia" pārstāstījis slavenais grieķu vēsturnieks un filozofs, Sokrāta skolnieks Ksenofons (Xenophonus; 430 - 354.g. p.m.ē.).. 

Paolo Veroneze - krāšņo ainu meistars 

Paolo Veroneze. Pašportrets. 1558-1563. Ermitāža, Sanktpēterburga

Paolo Veroneze, kurš savas dzīves laikā bija pazīstams arī ar vārdu - Paolo Caliari (1528 - 1588) piedzima Veronā, taču savu mākslinieka slavu iemantoja Venēcijā. Mākslas vēstures lappusēs viņš ir iegājis kā viens no vadošajiem 16.gadsimta Venēcijas skolas gleznotājiem. Viņa darbus raksturo liela formāta, ļaužu piepildītas ainas, kurās atklājas alegoriskas, bībeliskas vai vēsturiskas tēmas, kas gleznotas košās krāsās, fonā attēlojot klasiskās un itāliešu renesansei raksturīgas arhitektūras formas. Veroneze bija izcils krāsu meistars, - kurš nereti ir rādījis arī iluzoras kompozīcijas, kuras aizved skatītāju ārpus gleznas rāmja. Viens no viņa plašāk pazīstamajiem darbiem ir krāšņā daudzfigūru kompozīcija "Kāzas Kānā" (1562/63), kurā daudz informācijas ir sniegts arī par sava laika greznajiem Venēcijas audumiem, austrumnieku tērpiem, antīkā laikmeta motīviem un svētku svinēšanas paradumiem. 

Paolo Veroneze. Kāzas Kānā. 1562 - 1563. Eļļas gleznas izmēri: 6, 77 m x 9, 9 m Atrašanās vieta: Luvra, Parīze

Atšķirībā no krāšņajām un krāsu bagātīgumā mirdzošajām ainām, kuras raksturo Veronezes daiļradi, pats mākslinieks ir attēlojis sevi atturīgā, pēc spāņu 16.gadsimta vidusdaļai raksturīgās modes darinātā tērpā, - ar augstu un stāvu apkakli, kā arī stīvināto, gofrēto apkakli. Taču pavisam krāšņi greznojušās ir Venēcijas dāmas, kuras 16.gadsimta otrajā pusē Veroneze ir attēlojis alegoriskos gleznojumos un portreta žanra darbos. 

Paolo Veroneze. Livia Colonna. 1570 - 1572. Prado muzejs, Madride

Līvijas Kolonnas portrets parāda teju visas 16.gadsimta otrajai pusei raksturīgas Venēcijas modes īpatnības. Daļa no šīm īpatnībām jau bija redzama pašā stāsta sākumā, pieminot gleznu "Zēns starp un tikumību un netikumību", kur Venēcijas kurtizāne izcelta ar košu krāsu tērpu un greznām rotām. Līvijas Kolonnas tērpā spilgti savijas spāņu modei raksturīgā tērpa ņiebura daļa ar neliela apjoma frizūru, kā arī Venēcijas gaumē veidota interpretācija par spāņu gofrēto apkakli, kura šeit ir pārveidota pavisam neparasti. Gofrētā apkakle pāriet Venēcijas modei raksturīgajā tērpa kārtā ar "atvērtā ņiebura" struktūru. Venēcijas modei gan tipiskāki bija vienkrāsaini spoži zīda un samta audumi, taču šajā piemērā jau parādās liela izmēra zeltaini raksti, kas atbalso 15.gadsimta beigu daļai raksturīgo Florences modes ietekmi. Par spānisko ietekmi, savukārt liecina zelta ķēde ar lielo karekli un lakatiņš, kuru dāma tur rokā. Nelielā pērļu virtene ap kaklu gan ir ļoti tipiska 16.gadsimta Venēcijas sieviešu modei. 

Īpašs tēla akcents šajā portretā ir arī masīvais zelta gredzens ar smaragda akmeni, kurš greznojas uz dāmas labās rokas mazā pirkstiņa. Turpat ir arī kabatas lakatiņš ar bārkstaino apmali un klēpja sunītis. Tādējādi, Veroneze ir sniedzis ļoti koncentrētu, taču arī - Venēcijas modi labi raksturojošu ainu, kurā netrūkst krāsainās vitalitātes, kas prasmīgi savienota ar spāņu modes ietekmi. 

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: