"PRADO 12 raksturi" un viens no astoņu laikmetu modes tēliem - raudošā "galanto svētku" laikmeta sieviete

Hosē Kamarons i Bonanats. Sēdošā sieviete. ap 1785.gadu. Prado, Madride Attēls: Wikimedia Commons

Izstāde "PRADO 12 raksturi" jau kādu nedēļu vairs nav skatāma Mākslas muzejā Rīgas Birža, taču iespējas kavēties atmiņās par tajā redzēto ir joprojām vēl bezgalīgas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tajā bija skatāmi un vērtējami veseli astoņi dažādu laikmetu modes tēli... Arī šis, pavisam īpašais 18.gadsimta modi raksturojošais Hosē Kamarona i Bonanata savulaik gleznotais darbs, kurā skatīsim rokoko modes stila un klasicisma motīvu sintēzi. 
"Sēdošā sieviete" ir tipiska sadzīves aina, kas raksturo 18.gadsimtā tik ļoti populāros kabineta gleznojumus, kuros tika attēlotas izsmalcināti tērptas sievietes.

Gleznā attēlotās sievietes poza un arī kabatas lakatiņš uz tukšā krēsla viņai līdzās, norāda, ka sieviete ir daudz raudājusi. Zīmīgi, ka galantā laikmeta sabiedrība 18.gadsimta 80.gados jau bija iegrimusi melanholiskās skumjās, kurās šķietami varēja apjaust lielās sociālās pārmaiņas, kas revolūcijas priekšvakarā jau bija sākušās. Tajā pat laikā, kabatas lakatiņš spāņu modē arī 18.gadsimtā norādīja uz 16.gadsimta galma modes tradīciju, kur ieilgušo viduslaiku sajūtu gaisotnē, tas bija svarīgs modes aksesuārs.

Sievietes tērpā ir jaušamas izteiktas franču un angļu stila iezīmes, kuras 18.gadsimta 80.gados tika paustas ar rokoko stila izsmalcinātības un klasicisma skaidro līniju vienkāršības apvienojumu.
Apjomīgās frizūras tika pūderētas un galvā lika krāšņas cepures ar putna spalvu rotājumu. Arī tā bija 18.gadsimta 80.gadu angļu modes izpausme.
 
Rožainie pūdera toņi un zilās apdares joslas sievietes tērpā norāda uz rokoko stila tradīciju, lai gan – tērps vizuāli ir tuvāks angļu klasicisma līnijas izpausmēm. Dramatiskus un arī laikmetam zīmīgus akcentus tērpa koptēlā ienes melnie laukumi – cepure, melna tilla lakats, kas iezīmē dekoltē līniju. Melnā krāsa - tā ir Spānijas 16.gadsimta modes tradīcija, kura vēl joprojām tiek izcelta arī 18.gadsimta otrajā pusē.

Apaviem ir augsti papēži un atbilstoši franču galma modes ietekmei, papēžus parasti izcēla ar sarkano vai rožaino krāsu. 17.gadsimtā sarkanie papēži parādījās vīriešu - galma augstmaņu tēlos, taču apmēram gadsimtu vēlāk franču modē šie papēži ienāca arī sieviešu apavu modē.

Hosē Kamarona i Bonanata darbu klāstā šis nav vienīgais piemērs, kur redzams kā spāņi interpretē galantā laikmeta frivolitātes un rotaļīguma motīvus, kas spilgti tika pausts sieviešu modē. Prado muzeja kolekcijā glabājas 18.gadsimta 80.gadu reģionālās modes liecinieki, kuri parāda gaišu un reizē svinīgi cēlu tērpu parādi, kas iekļauta pastorālās ainās 

Hosē Kamarons i Bonanats. Svētki. ap 1785.gadu. Prado, Madride Attēls: Wikimedia Commons

Hosē Kamarons i Bonanats. Mīlētāju pārīši parkā. ap 1785.gadu. Prado, Madride Attēls: Wikimedia Commons

---

​José Camarón y Bononat

Galantās ainas, kuras gleznoja Bonanats acīmredzami parāda franču rokoko stila adaptāciju spāniskajā vidē ("Mīlētāju pārīši parkā"). Visi personāži šajā ainā tērpušies atbilstoši Madrides galminieku modei, kas arī paredzēja iejusties ganiņu un ganīšu tēlos. Šoreiz tās ir spāņiem raksturīgās mahas (majas) un mahi (majos). Mīlētāji izklaidējas netālu no Venēras un Kupidona strūklakas. Divas mahas pie strūklakas sarunājas, kamēr trešā jau ir maho uzmanības centrā. Saskaņā ar antīko mitoloģiju, Kupidona mīlas bultas jau skārušas vismaz dažus no ainā redzamajiem tēliem. Kompozīcijas kreisajā pusē ir attēlotas trīs personas, kuras noraugās kā sieviete mazgā jaundzimušo bērnu. Līdzīgi kā to reiz darīja Antuāns Vato, arī Kamarons izvieto galanto mīlētāju pārus diskrētās vietās, šķietami paslēpjot viņus no nejaušu garāmgājēju acīm un reizē parāda dzīves nebeidzamo ritējumu izcilā rokoko stila kompozīcijā. 

Hosē Kamarons i Bonanats (1731 – 1803) bija spāņu mākslinieks, kurš galvenokārt bija aktīvs Valensijā, kur viņš arī kļuva par Svētā Karlosa akadēmijas direktoru. Pirmās gleznotāja iemaņas Hosē Kamarons guva no sava tēva Nikolasa, kurš bija tēlnieks un arhitekts.
Mākslinieks, kurš aiz sevis nav atstājis daudz ziņu par savas dzīves gaitām, vēl joprojām 21.gadsimtā turpina fascinēt un iedvesmot ar vieglumu un stāstu ainām, kuras ikreiz uzbur kādu svarīgu niansi, vēstot par rokoko modes laikmeta noskaņām. 

Līdzīgi stāsti šajā sadaļā: