Viens no 2017.gada centrālajiem kultūras un mākslas dzīves notikumiem Latvijā ir muzejā Rīgas Birža eksponētā izstāde "PRADO 12 raksturi". Izstādē ir aplūkojami pasaulslavenu mākslinieku 12 meistardarbi, kuri ir arī astoņu modes laikmetu paudēji. Tieši tāpēc, pirms pāris nedēļām aizsākto stāstu par spāņu modes ietekmi Eiropā, turpina pirmais PRADO 12 raksturu izstādē redzamais 16.gadsimta modes tēls - A. S. Koeljo gleznotais sievietes portrets "Dāma ar vēdekli", kuras personības noskaidrošanā pētnieku domas ir dalās. Iespējams, ka portretētā dāma ir viena no Spānijas karaļa Filipa II māsām. (Cit.: Ruiz, L. : El Greco to Goya. Masterpieces from the Prado Museum, Museo de Arte de Ponce, 2012., pp. 121-122.) 16.gadsimta otrajā pusē visā Eiropā modes tendences diktēja Spānijas karaļa galms. Tieši gadsimta 70.gados, laikā kad tapis Koeljo gleznotais dāmas portrets, Spānijas galma modi atdarināja un interpretēja visos Eiropas valdnieku galmos. Itālijā dzimušās renesanses modes iezīmes 16.gadsimta otrajā puse sasniedza savu vēlīno attīstības fāzi un tajā bija mainījusies modes stila diktētāju ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Monumentalizējošs, tumšs, zelta greznojumiem rotātais spāņu parādes tērps tika veidots ar karkasa un oderējuma palīdzību. Šāda tērpa ģeometrizētās griezuma līnijas izmainīja dabiskās cilvēka ķermeņa proporcijas, toties izcēla tērpa valkātāja bagātību un pārākumu. Deformējošā korsete un spāņu stīpu svārki izmainīja sievietes tēlu, padarot to līdzīgu akmenī kaltai, nepieejamai būtnei, kas visur staigā ar augsti paceltu galvu. Pozai un manierēm bija svarīga loma saskarsmes kultūrā. Galmos dižciltīgajiem izvirzīties palīdzēja ne tikai izcelsme, izglītība un manieres, bet arī greznais galminieka tērps. Tas bija kontrreformācijas laiks, kad katoliskās Rietumeiropas valstīs aktuālās spāņu modes kanonus pieņēma arī Baltijas jūras piekrastes zemēs valdošās protestantu dinastijas - Hohencollerni, Oldenburgi, Vetini, Vasas un arī Ketleri. 16.gadsimta otrajā pusē sieviešu tērpos vēl aizvien dominēja gadsimta vidū izplatību guvušās silueta līnijas. Taču tajā laikā spāņu mēteļkleitu - ropa, kurai bija raksturīgas īsas, kuplas piedurknes, - aizstāja viduklī pieguļoša virskleita (spāņu valodā - galerilla) ar maināmām piedurknēm un atlokāmām, piltuvveida manšetēm. Taču šajā laikā aktuālās bija arī vertikāli pāršķeltas virsējā ceremoniju tērpa piedurknes. Toni sāka noteikt un spāņu modes prototipus interpretēt Francijas karaļa galma modes noteicēji. Tieši viņi arī aktualizēja virsējo tērpu-mēteļkleitu - simarre (no franču val. - brīva griezuma mētelis). Simarre etimoloģijai ir cieša saikne ar spāņu valodā bieži pieminēto biezas vilnas žaketi chamarra. A. S. Koeljo gleznotajā sievietes portretā arī redzams virsējais galma ceremoniju tērps simarre ar pāršķeltajām piedurknēm, kuras manšetes daļā varēja sapogāt un varēja arī atstāt neaizdarinātas - gluži kā spārnus. Tērpa aizmugurē šie spārni veidoja savdabīgas, brīvi krītošas ieloces. Tieši šādu tērpu redzam arī augstāk reproducētajā Elizabetes Valuā portretā, kuru gleznojusi Sofonisba Angisola. Kā redzams, tad ierastākā krāsu un materiālu kombinācija tajā laikā bija - melns samta audums ar zelta brokāta pavedieniem un krēma toņu zīda audums ar zeltainu mirdzumu. Dāma ar vēdekli ir attēlota valkājam tumši brūna samta tērpu simarre ar vertikāli pāršķeltām piedurknēm, kuras ir aizdarinātas pie manšetēm. Šī virsējā tērpa kārta ir grezni rotāta ar zelta ķēžu raksta aukliņu izšuvumiem. Augstā un stāvā virstērpa apkakle ir papildināta ar gofrētu un cietinātu spāņu apkakli - gorjal (vēsturiskajā modes leksikā to gan biežāk dēvē par frēzu - no franču val. - fraise). Stāvā apkakle ir viens no 16.gadsimta spāņu modes ietekmes simboliem. Apmalēs tā ir izrotāta ar zelta diegu izšuvumu, ko vēl papildus izceļ pērļu virteņu kaklarota. Šis ir viens no neparastākajiem Spānijas karaļa Filipa II valdīšanas laikā tapušajiem portretiem, kas ir gleznots uz sarkankoka paneļa. |
Citi stāsti šajā sadaļā...Archives
March 2019
Categories
All
Sekojiet līdzi jaunumiem:
|